Pilsētas dārzs

Pilsētas dārzs atrodas senākajā Kuldīgas pilsētas daļā, bijušās vācu ordeņa un vēlāk Hercoga Jēkaba pils vietā. Spītējot laikam, vēl šodien šeit redzamas 1242. gadā celtās pils mūra daļas. Tepat aiz Dīķa ielas ēkām paceļas stāva nogāze, kur atrodas bijušās Jēkaba pils dārza teritorija, kas pletās no Ventas krasta līdz Pīpevalka ielejai (tā senāk sauca strautiņu starp Dīķu ielu mājām nr.1 un nr.3. Dārzā audzētos sakņaugus un augļus, īpaši ābolus un ķiršus, ieguva hercoga Jēkaba galma vajadzībām. Otrs dārzs ar skaistiem augļu kokiem atradās iepretim vācu ģimnāzijai un 19.gs. pārvērtās par ganībām. Turpat vēl 17.gs. hercogs Frīdrihs Kazimirs izveidoja briežu dārzu, kas bija visas Kurzemes lepnums. Briežus vēlāk pēc hercogienes Annas (vēlāk Krievijas ķeizarienes) pavēles 1720.gadā pārveda uz St.Pēterburgu, kur bija bargs sals un tie nobeidzās. Pils dienvidu puses (pret Dīķu ielu) aizsargmūrī bijuši tā sauktie dzelzs vārti, pa kuriem varēja nokļūt uz koka tiltiņa pāri aizsarggrāvim, kur ceļš veda tieši uz hercoga augļu dārziem. Kad zviedri sagrāva pili, iznīka arī dārzs. Sens nostāsts liecina, ka dārzā vēl ilgi augusi varena liepa, zem kuras mēdzis sēdēt hercogs Jēkabs, kaļot jaunus plānus Kurzemes attīstībai. Tagad šajā vietā Jēkabam un viņa dārziem par piemiņu izveidota strūklaka.

19. gs. beigās un 20. gs. sākumā pilsētas dārza nogāzēs ziemā varēja vizināties ar ragaviņām, bet uz dīķa bijušo aizsarggrāvju vietā tika ierīkota slidotava. Par kārtību tajā un iespēju padzert karstu tēju gādāja vācu ģimnāzijas audzēkņi. Slidotavu izmantoja gan ģimnāzisti, gan pieaugušie. Labos laika apstākļos nedēļas nogalē varēja slidot mūzikas pavadībā.

Pilsētas dārza kā atpūtas teritorijas veidošana sākās 19. gadsimta 60. gados, turpmāk tā attīstījās kā iecienīta kuldīdznieku un pilsētas viesu atpūtas vieta ar plānotiem stādījumiem un vēsturiski vērtīgiem arhitektūras elementiem.
20. gadsimta sākumā pakalnā virs cietokšņa drupām tika uzcelts neliels, apaļš paviljons, no kura pavērās skats uz Ventas rumbu. No abiem pakalniem pāri gravai veda pasakains arkveida tiltiņš, kas bija mīlnieku iecienīta satikšanās vieta. Diemžēl neviena no tā laika celtnēm līdz mūsdienām nav saglabājusies.
Starpkaru periodā parkā tika uzbūvēta kafejnīca ar vaļējām terasēm un estrāde, kuras priekšā atradās deju grīda pilsētnieku iecienītajām zaļumballēm ar orķestri. Katru sestdienu un svētdienu te sanāca kopā kuldīdznieki, kuri muzicēja un šņauca tabaku un ingveru. Ar tabakas šņaukšanas palīdzību tolaik atbrīvoja elpošanas kanālus. Tolaik teica, ka uzlaboja veselību. Tas bija ļoti populāri.

Kuldīdzniekiem šeit bija iespēja arī apmeklēt dažādus citus pasākumus, piemēram, brīvdabas teātra izrādes un sporta sacensības. Tajās varēja vērot kā spēcīgi vīri cilā svaru bumbas, bet sporta cienītāji varēja izmēģināt savus spēkus dažādās atlētiskās disciplīnās. Tolaik parks bija apjozts ar augstu sētu un pie ieejām pasākumu laikā tika novietoti galdiņi biļešu pārdevējiem. Interesanti, ka ieejas maksu noteica pats apmeklētājs.
Mūsdienās Pilsētas dārzā savu mājvietu ir radušas 22 Latvijā pazīstamās tēlnieces Līvijas Rezevskas darinātās akmens un bronzas skulptūras.